Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 2019. gadā interesentiem piedāvā jaunu sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1989. gads. Latvija atgriežas pasaulē”. Ieeja – bez maksas. Norises vieta – Vecpilsētās iela 13/15, Rīgā. Sākums plkst. 17.00.
31. janvāra pasākums veltīts Trešās atmodas spožākajām žurnālistiskas leģendām – televīzijas raidījumam “Labvakar”, laikrakstiem “Atmoda” un “Padomju Jaunatne”, pirmajiem bezcenzūras apstākļos tapušajiem Latvijas radio raidījumiem, Rīgas kinostudijas drosmīgajām kinohronikām, satīriskajam kinožurnālam „Gaismēnas”; arī Jura Podnieka perestroikas laika dokumentālajai filmai “Vai viegli būt jaunam”, kas uz ekrāniem PSRS parādījās 1987. gada janvārī un kino jomā bija pirmais un nozīmīgākais sasniegums jaunās atklātības apstākļos.
Mediju spēkos ir ietekmēt sabiedrības viedokli un izmainīt vēstures gaitu. Tā arī Latvijā 80. gadu otrajā pusē sāka atdzimt pirmskara autoritārisma un padomju okupācijas gados apspiestā mediju jeb ceturtā vara.
Kopā ar Atmodas laika žurnālistiem šajā reizē muzejā tiks pārrunāts vārda brīvības izcīņas process padomju varas pēdējos gados. Sarīkojumā diskutēs arī par mediju lomu sociālās atmiņas un nacionālās pašapziņas veidošanā; par žurnālistu ietekmi uz vēstures notikumu attīstības gaitu un spēju iedvesmot pārmaiņām; par to, kā atšķiras mediju spēks un ietekme Trešās atmodas laikā un mūsdienās, un par pētnieciskās žurnālistikas nozīmi. Vai mediji joprojām ir patieso ainu atspoguļojoša ceturtā vara vai tie, noteiktu interešu virzīti, konstruē savu realitāti? Kāda nozīme ir patiesības spēkam Trešās atmodas laikā un šodien?
Diskusijas dalībnieki:
Anda Rožukalne, mediju eksperte, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne,
Andrejs Cīrulis, laikraksta “Padomju Jaunatne” bijušais redaktors,
Baiba Šāberte, Latvijas Radio žurnāliste,
Agris Redovičs, kino kritiķis,
Ansis Bogustovs, televīzijas žurnālists,
Jānis Dimants, bijušais TV Panorāmas galvenais redaktors.
Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Attēli ar atsauci uz LNVM krājumu.
Tfm 2722 – Žurnāliste Baiba Šāberte intervē aktieri Ēvaldu Valteru Rīgas pils Svētā Gara tornī. Fotogrāfs Laimonis Martinsons. Rīga, 1988. gada 11. novembris. LNVM krājums
Tfm 3511 – Manifestācijas “Novērsīsim draudus Latvijas demokratizācijas procesam” dalībnieki Daugavmalā. Fotogrāfs I. Čablis. Rīga, 1989. gada 12. marts. LNVM krājums
Tfm 4446 – Raidījuma “Labvakar” vadītāji. No labās Edvīns Inkens, Jānis Šipkēvics, Ojārs Rubenis. Fotogrāfs Gunārs Birkmanis. Rīga, 1989. gada 24. decembris. LNVM krājums
Tfm 4587 – Barikādes pie Latvijas PSR Ministru Padomes ēkas Brīvības ielā. Fotogrāfs Harijs Burmeistars. Rīga, 1991. gada janvāris. LNVM krājums
____________________________________
Kontaktpersona: Anna Zeibārte
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
nodaļas Tautas frontes muzeja vadītāja
Tālr. 67224502
LNVM
www.lnvm.lv
facebook.com/LNVMuzejs
twitter.com/LNVMuzejs
instagram.com/LNVMuzejs
youtube.com/LNVMRigaspils
„DAUDERI”
twitter.com/Dauderi_LNVM
facebook.com/dauderi.lnvm
TAUTAS FRONTES MUZEJS
twitter – frontes_muzejs_LNVM
facebook – LNVM Tautas frontes muzejs
____________________
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Pēc 2013. gada jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī LNVM krājums pārcelts uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106, ekspozīcijas un izstāžu zāles atrodas pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32. Muzejs plāno atgriezties renovētajā Rīgas pilī pēc tās otrās kārtas atjaunošanas.
Muzejs veic pētniecisko darbību, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
Konrāda Adenauera fonds (KAF) – bijušā pirmā Vācijas kanclera K.Adenauera vārdā nosaukta politiska organizācija (dibināta 1955. gadā kā Kristīgi demokrātiskās izglītības sabiedrība, kopš 1964. gada Konrāda Adenauera fonds) – izveidota ar mērķi popularizēt demokrātiju, mieru un iecietību. Vācijā atrodas sešpadsmit KAF reģionālās filiāles un divi konferenču centri, kas piedāvā dažādus pilsoniskās izglītības pasākumus un konferences. Fondam ir 75 filiāles dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā. KAF ik gadu īsteno vairāk nekā 200 projektus 120 valstīs. Ārvalstu pilsoniskās izglītības programmu mērķis ir brīvības, miera, taisnīguma popularizēšana. KAF savā darbībā koncentrējas uz demokrātijas konsolidāciju, Eiropas vienotību, transatlantisko attiecību stiprināšanu un savstarpēju sadarbību.